Kristīne Devi. Transpersonālās psiholoģijas speciāliste. Holistiskas pieejas praktizētāja.

  Tauriņa simbolika:  Dvēseles pārdzimšana, transformācija un garīgā ceļa nozīme.  Kad es domāju par savu logo, ideja neatnāca uzreiz. Taču kādā brīdī atnāca šī skaidrā sajūta par tauriņu. Par tauriņa spārniem. Man tauriņš asociējās ar transformāciju. Par pārtapšanu, iekšēju alķīmiju. Par būšanu no "kāpura par tauriņu", kurš ar savu spārnu vēzienu var izraisīt ārēji neredzamas, bet iekšēji nozīmīgas pārmaiņas citos. Rainers Maria Rilke ir teicis:" Tiecies pēc transformācijas. Ak, dedzīgi meklē to liesmu, kurā kaut kas no tevis izlaužas, lepojies ar pārmaiņām." Tauriņš ir viens no visplašāk atpazīstamajiem un simboliski bagātākajiem motīviem cilvēces kultūrā. Tas attēlo dzīvības, brīvības, transformācijas un pārdzimšanas procesus. Mana personīgā pieredze ar dziļu transformāciju  ir padarījusi tauriņa simbolu par īpaši būtisku manas dzīves ceļa atspoguļojumu. Šajā rakstā es pētīšu tauriņa simbolu no mitoloģijas, filozofijas un psiholoģijas skatu punkta, vairāk a...

  Kā nepazaudēt sevi attiecībās? Domājot par šo tēmu, man vairāk gribas domāt par sievietēm, taču savā psihoterapijas praksē es sastopos arī ar vīriešiem, kuri pazaudē sevi, esot līdzatkarīgās attiecībās vai kuri nespēj būt vieni, tā nemitīgi meklējot kādu, kura palīdzēs izvairīties no sastapšanās ar sevi pašu. Tāpēc, rakstīšu par sievietēm, bet varbūt ka arī kāds vīrietis šeit atpazīs sevi. Kā saprast to, ka sieviete ir sevi pazaudējusi attiecībās? sieviete jūt, ka viņai ir zudusi interese par to, kas kādreiz patika- par hobijiem, interesēm; viņa jūtas nevērtīga attiecībās. Viņas viedoklis un vēlmes netiek ņemtas vērā; viņa sāk sevi apšaubīt, vairs nezina kas viņa ir un ko vēlas; viņa atsakās no savām vajadzībām un vēlmēm par labu citiem; viņa jūt iekšēju tukšumu, nogurumu, emocionālu izsīkumu; viņa mazāk kontaktējas ar cilvēkiem ārpus ģimenes, ierobežo kontaktus. Kāpēc tā notiek? Tas var būt gan sociāls un kultūras spiediens uz to, kādai jābūt sievietei. Un ja sievietei nav izvei...

Toksisku attiecību dinamika. Sieviete, sauksim viņu par Rasu, atrodas nepārtrauktās toksisku attiecību cilpās, nespējot pati no tām izkļūt.  Rasa uzaugusi ģimenē, kur tēvs bija alkaholiķis. Ģimenē bija emocionāla vardarbība un reizēm fiziska. Rasa uzauga bailēs par to, ka kaut kas slikts varētu notikt ar viņas mammu, kā arī viņai bija bail no tēva, kad tas bija lietojis alkaholu. Tajās naktīs viņa negulēja, kaut no rīta bija jādodas uz skolu. Neviens nezināja, kas notiek Rasas dzīvē un mājās. Viņa visu smagumu nesa viena.  Izaugot Rasa sāka dzīvot savu dzīvi. Viņa izveidoja karjeru un aprecējās. Vīrs bija veiksmīgs, viņam nebija problēmu ar alkaholu, taču viņš bija emocionāli nepieejams un ik pa laikam viņam bija kāda cita sieviete. No ģimenes viņš prom negāja, sakot, ka mīl Rasu. Rasa katru reizi piedeva. Labie mirkļi mijās ar sāpēm un viņa nezināja, kā tikt ārā no apburtā loka. Viņa meklēja palīdzību. Bērnībā pieredzētā trauma rada līdzatkarības tendences. Tās ir...

  (foto- Pexels) Idealizācija un devalvācija. Līgas stāsts (vārdi un nianses mainītas, konfidencialitātes nolūkos). Līga atnāca uz terapiju ar sūdzībām par atkārtotiem vilšanās gadījumiem attiecībās. Viņa aprakstīja attiecību modeli, kurš parasti sākās ar spēcīgu iemīlēšanos un rozā briļļu periodu, kurš parasti beidzās ar sāpēm un vilšanos. Līga attiecību sākumā savus partnerus uzskatīja par "pilnīgiem un ideāliem", bet jau drīz vien atklāja kaut ko tik nepieņemamu, kas noveda pie attiecību pārtraukšanas. Terapijas procesā Līga sāka apzināties, ka viņas tieksme idealizēt partneri sakņojas dziļās bailēs no pamestības, kas veidojusies bērnībā, kopā ar emocionāli nepieejamu māti. Idealizējot partnerus viņa neapzināti mēģināja radīt drošības ilūziju. Jau pēc gada ilgas terapijas Līga spēja veidot veselākas un reālistiskākas attiecības. Annas stāsts. Anna stāstīja, ka visu dzīvi viņa ir apbrīnojusi gan savus darba vadītājus, gan skolotājus un viņiem uzticējusies. Viņai bijusi sajū...

 Sievietes ceļš. Mūsdienās un mūsu kultūras ietvaros sievietēm ir svarīgs uzdevums pilnībā pieņemt savu dabu, iemācīties novērtēt sevi kā sievieti un dziedināt savu ievainoto sievišķību. Šis ir svarīgs iekšējs ceļojums, kura mērķis ir kļūt par pilnībā integrētu, līdzsvarotu un pilnvērtīgu cilvēku. Šo sievietes ceļu pie sevis var saukt par Varones ceļojumu, jo tas ir iekšējs ceļojums, kurā mums, sievietēm ir jādodas nezināmajā. Iepazīstot savu iekšējo pasauli, sastopoties ar savām sāpēm un ievainojumiem, dziedinot attiecības ar sievietes pirms sākumu sevī, kā arī ar vīrišķo pirms sākumu. Šis ceļš prasa būt drosmīgai, jo ārējā pasaule bieži vien traucē sievietei veikt šo ceļu, apelējot pie viņas pienākumiem un uzdevumiem, kuri tai uzlikti mūsdienu kultūras ietvaros.  Šis ceļojums sievietes iekšējā pasaulē- iniciācija visbiežāk sākas ar kādu dziļu krīzi. Tās varbūt kārtējās neizdevušās attiecības, tā var būt laulības krīze vai šķiršanās. Tā var būt vilšanās savos sasniegumos karj...

Šodienas iespējamā kara draudi liek mums aizdomāties par to, ka pagātne nav tikai pagātne. Jo neatrisināta un nedziedināta pagātne turpinās šodienā un rada nākotni. Viss, ko cilvēce nav apzinājusies un dziedinājusi, turpinās nākotnē atkārtoties. Tāpat, kā katrs cilvēks, kurš nav ieskatījies sevī un apzinājies sevi, savu rīcību, domas un uzskatus, nodos to tālāk nākamajām paaudzēm. Viss, ko ir pieredzējusi cilvēce, glabājas kolektīvajā zemapziņā. Viss, ko ir pieredzējuši dzimtas locekļi, glabājas dzimtas DNS .  Viss, ko ir pieredzējis cilvēks, glabājas viņa ķermenī. K.G.Jungs runāja par to, ka katrs cilvēks sevī glabā lielāko ļaunumu. Cilvēki, kuri nav ieskatījušies savā ēnas pusē, cīnās ar savu ļaunumu, dusmām, skaudību, greizsirdību un citām emocijām ārpus sevis, projicējot to ārējā pasaulē. Taču, cilvēku uzdevums būtu izcīnīt šo cīņu sevī. Iekšējās cīņas, kuras tiek projicētas uz ārējo pasauli parādās, kā starppersonu konflikti un kari. Visus neatrisinātos kompleksus cilvēks real...