No kāpura par tauriņu.
Tauriņa simbolika:
Dvēseles pārdzimšana, transformācija un garīgā ceļa nozīme.
Kad es domāju par savu logo, ideja neatnāca uzreiz. Taču kādā brīdī atnāca šī skaidrā sajūta par tauriņu. Par tauriņa spārniem.
Man tauriņš asociējās ar transformāciju. Par pārtapšanu, iekšēju alķīmiju. Par būšanu no "kāpura par tauriņu", kurš ar savu spārnu vēzienu var izraisīt ārēji neredzamas, bet iekšēji nozīmīgas pārmaiņas citos.
Rainers Maria Rilke ir teicis:"Tiecies pēc transformācijas. Ak, dedzīgi meklē to liesmu, kurā kaut kas no tevis izlaužas, lepojies ar pārmaiņām."
Tauriņš ir viens no visplašāk atpazīstamajiem un simboliski bagātākajiem motīviem cilvēces kultūrā. Tas attēlo dzīvības, brīvības, transformācijas un pārdzimšanas procesus. Mana personīgā pieredze ar dziļu transformāciju ir padarījusi tauriņa simbolu par īpaši būtisku manas dzīves ceļa atspoguļojumu. Šajā rakstā es pētīšu tauriņa simbolu no mitoloģijas, filozofijas un psiholoģijas skatu punkta, vairāk analizējot to caur grieķu mitoloģiju un plašāku dvēseles simboliku.
Tauriņa spārni ir simbols cilvēka garīgajai un emocionālajai attīstībai. Šis process bieži vien ir saistīts ar personīgo izaugsmi, iekšēju evolūciju un spēju mainīties. Tauriņš ir viegls un brīvs radījums, kas iemieso sapņus un garīgās brīvības sajūtu. Senajās kultūrās, piemēram Grieķijā, tauriņš simbolizē dvēseli, tās brīvību un mūžīgās pārvērtības.
Grieķu mitoloģijā vārds “Psyche” nozīmē “dvēsele” un grieķu valodā arī “tauriņš”.
Mitoloģijā Psyche bija ne tikai skaista sieviete, bet arī simbols dvēseles attīstībai. Tas ir mīts jeb stāsts par sievietes emocionālu un garīgu ceļojumu cauri sāpēm, pārbaudījumiem, iekšēju transformāciju un briedumu. Mītā par Psihi (Psyche), viņā iemīlējās Eross, mīlestības dievs. Viņu mīlestības stāsts simbolizē spēku, kas pārvar šķēršlus un dvēseles ceļu uz veselumu. Psihe mitoloģijā nereti tiek attēlota ar tauriņa spārniem, kas simboliski attēlo dvēseles ceļu no materiālās pasaules uz garīgo atbrīvošanos. Manā dzīvē šis mīts ir bijis ļoti klātesošs, jo kopš bērnības esmu piedzīvojusi dziļas ilgas pēc mīlestības un mans garīgās izaugsmes ceļš veda mani tuvāk sev, atklājot mīlestības avotu sevī pašā, kā arī palīdzot dziedināt vīrišķo un sievišķo pirmssākumu.
Vēl tauriņu senie grieķi asociēja ar nāvi. Jo tas tika attēlots kopā ar nāves dievu Thanatos. Mītos Thanatos tiek uzskatīts par Nyx, nakts dievietes un Erebas, tumsas dieva dēlu. Tas pārstāv ne tikai fizisko nāvi, bet arī iekšējo pārvērtību fenomenu. Viņš ir saistīts ar neizbēgamu pāreju no dzīves uz nāvi. Thanatos simbolizē arī simbolisku nāvi. Ego ( neīstā Es) nāvi, iekšēju transformāciju un pārdzimšanu. Dziļš iekšējs process, kas reizēm ir līdzīgs nāvei- sāpīgiem, tumšiem procesiem dvēseles dzīlēs, lai izejot cauri šim procesam cilvēks “piedzimtu” savā autentiskajā būtībā- autentiskāks, patiesāks, spēcīgāks. Tauriņš ir simbols tam, kas notiek, kad dvēsele atbrīvojas no iepriekšējās formas, pārvarot nāves robežu un ir gatava dzimšanai jaunā veidolā.
Tauriņa simbols mums atgādina, ka ikviena dzīves situācija, kura ir bezcerīga un sāpīga ir dvēseles iespēja transformēties. Tas nozīmē, ka šīs sāpes, bezcerība, depresija un ciešanas ir dvēseles aicinājums uz transformāciju. Lai atbrīvotos no iekšējiem ierobežojumiem, ego važām un ļautu dzimt autentiskam un spēcīgam “Es”. Šī transformācija nav tikai fiziska vai emocionāla, tā ir arī garīga. Tas ir ceļš pie sevis, kurā cilvēks kļūst iekšēji brīvāks un autentiskāks, mācoties spēju mīlēt, apzināties un attīstīties.
Mans ceļš ir dvēseles izaugsmes un transformācijas ceļš. No sākuma tie bija garīgi meklējumi, dzīves jēgas un eksistenciāli jautājumi, meklējot mierinājumu savām ciešanām. Taču, dziļš un patiess ceļš sākās ar brīdi, kad manas dvēseles ciešanas bija lielākas par spēju tikt ar tām galā. Un es “padevos”, lai ļautu dvēselei iet savu transformācijas ceļu. Ceļojums sākās ar došanos cauri dvēseles tumšajai naktij. Šajā pieredzē es sastapos ne tikai ar savu viltus Es, bet ar savu Ēnu. Taču, tur dziļumā notika arī dziedināšanās un transformācija.
Neredzamais iekšējais darbs ir radījis pārmaiņas ārpusē un tas ir mainījis mani. Tā bija dziļa alķīmija un transformācija. Es vairs nemeklēju. Es zinu un jūtu.
Šī pieredze bija nepieciešama. Tāpat, kā grieķu dievei Psihei, kurai bija jāpārvar grūtības ceļā uz iekšēju brīvību, pašatklāsmi, mīlestību un briedumu.
Noslēgumā vēlos pateikt, ka tauriņš ir ne tikai skaists vizuāls simbols, bet arī dziļa metafora par cilvēka dzīves garīgo ceļojumu, kas saistīts ar pārmaiņām, iekšēju atbrīvošanos un garīgu atdzimšanu. Tāpat, kā Psihe, kas pārvar grūtības un tāpat, kā tauriņš, kurš pārtop, arī mēs, ikviens, varam piedzīvot savu personīgo pārmaiņu procesu, kas atklāj mūsu patieso būtību.
Tas nozīmē, ka ik katra sāpīgākā un bezcerīgākā pieredze ir iespēja atdzimt vēl stiprākam, brīvākam un apzinātākam. Katra depresija un bezcerība ir ne tikai dvēseles ciešanas, bet arī aicinājums doties ceļā, pie sevis.
Tas ir ceļš uz garīgu attīstību, kurā mēs pārvaram savu ego, atbrīvojamies no viltus identitātēm un piedzimstam no jauna mūžīgajā dievišķajā dzīves ciklā šajā matērijā, cilvēka iemiesojumā.
Kristine Devi
Transpersonālās psihoterapijas speciāliste
www.kristinedevi.lv
Individuāla un grupu psihoterapija.
Komentāri
Ierakstīt komentāru