Iepazīt savu ēnu.

 

Gan cilvēka ārējā, gan iekšējā pasaulē ir viņa ēna. Ārējā ēna ir redzama, bet iekšējo ēnu cilvēks slēpj no citiem. Es domāju, ka katrs no mums ir spēlējies ar savu ēnu. Ēnu uz mājas sienas, ēnu smiltīs un citur. Katrs ir ievērojis, ka ēna ir maza no rītiem un liela vakaros. Līdzībās runājot tāpat, kā cilvēka dzīvē. Maza, bērnam ir maza ēna un jo vecāks paliek cilvēks, jo lielāka ir viņa ēna. Ja vien cilvēks nav veicis dziļu iekšēju darbu, sastopoties otrajā dzīves pusē ar savu ēnu un to atbrīvojis.

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā valda polaritātes. Gaisma un tumsa, sievišķais un vīrišķais, apziņa un zemapziņa, sapnis un nomods, tēvs un māte, saule un mēness, Patība un ego u.c. Cilvēki bieži vien dzīvo vairāk kādā vienā polaritātēm- piemēram dzīvojot tikai no ego, nedomājot par savu Patību. Vai dzīvojot tikai apzinātajā, bet neveidojot saikni ar savu neapzināto daļu. Vai dzīvojot tikai ārējā pasaulē, nedomājot par iekšējo. Dzīvojot materiālajā pasaulē, nedomājot par garīgo. Šādi nelīdzsvaroti dzīvojot, cilvēks agri vai vēlu nonāk krīzē, jo veidojas disbalanss. Un šī pati spriedze liek cilvēkam attīstīties un augt. Un tie ir brīži, kad cilvēks tiek aicināts ielūkoties tajā, kam viņš nav pievērsis uzmanību. Ja cilvēks pārāk daudz dzīvo ārējā, materiālajā pasaulē, tad iekšējā -ēnas pasaule viņu caur krīzēm aicinās ielūkoties sevī. Reizēm cilvēki tik ļoti iegrimuši savā iekšējā pasaulē, ka viņu uzdevums ir iemācīties dzīvot ārējā, materiālajā realitātē. 

Tas, kam cilvēks visbiežāk nevēlas pievērst uzmanību, ir viņa ēna. Tas, ko viņš slēpj ne tikai no sevis, bet arī no citiem.

Kas tad ir ēna?

Mēs visi esam dzirdējuši par savas personības gaišo pusi – mūsu talantiem, stiprajām pusēm, labajām īpašībām un vēlmēm. Taču mums ir arī mūsu ēnas puse – tā daļa no mums, ko mēs cenšamies slēpt, noliegt vai pat neatzīt. Šī ēna ietver mūsu bailes, dusmas, skaudību, ievainojamību, agresiju un citas negatīvās emocijas.

Daudzi no mums baidās no savas ēnas, jo tā atgādina par mūsu nepilnībām. Tomēr, lai sasniegtu patiesu harmoniju, ir būtiski iepazīt un pieņemt arī savu ēnu. Psihiatrs un filozofs K.G.Jungs definēja ēnu, kā to psihes daļu, kas satur visas mūsu apspiestās un noliegtās īpašības. Tā ir kā apslēpta lāde, kura glabājas mūsu zemapziņas "pagrabā" un kurā mēs glabājam visu, ko nevēlamies redzēt paši un rādīt citiem.

Ēna ir tāda pati mūsu personības daļa kā mūsu apzinātā Es daļa. Tā veidojas bērnībā, kad mēs iemācāmies- kāda mūsu uzvedība ir pieņemama un kāda nē. Visas tās mūsu īpašības, kas nesaskanēja ar sabiedrības normām vai mūsu vecāku vēlmēm, tika apspiestas un nonāca mūsu ēnā.

Kāpēc ir svarīgi iepazīt savu ēnu? 

Lai neprojicētu to uz citiem cilvēkiem. Visu, ko mēs sevī neredzam vai neatpazīstam, mēs projicējam uz citiem. Tas nozīmē, ka mēs sevī neredzam savas negatīvās īpašības, bet redzam tās citos. Vienmēr, kad mēs ar pirkstu rādām uz otru, sakot: "Tu... esi vainīgs, slikts, skaudīgs, iedomīgs, egoistisks utt.", ēna aicina mūs ieskatīties sevī. Iepazīstot ēnu, mēs arvien mazāk vainojam citus, bet tā vietā pieņemam savu ēnu un integrējam to sevī, tā kļūstot arvien veselāki ( no vārda veselums). Taču, mūsu ēna glabā ne tikai mūsu negatīvo pusi, bet arī mūsu nerealizētos talantus, spējas un sapņus. Tas, par ko mums reiz teica:" Tev nesanāks" vai "Tas nav domāts tev" utt. Ēna glabā arī mūsu dzīvības enerģiju. Jo, lai mēs saturētu savu ēnu, mēs tērējam daudz dzīvības enerģijas. Lai neizrādītu dusmas, mums jāpieliek piepūle, lai tās apslāpētu. Lai neizrādītu skaudību vai greizsirdību, mums jātērē sava enerģija, lai to neizpaustu. Daudzi cilvēki dzīvo dubultu dzīvi, slēpjot no citiem savus noslēpumus un savu "neglīto" pusi. 

Ceļojums savā ēnas pasaulē ved mūs pašizziņas virzienā. Mēs sākam arvien vairāk saprast sevi, iegūstam lielāku brīvību būt tiem, kas mēs esam. Mēs saprotam, kāpēc rīkojamies tā kā rīkojamies. Kāpēc mums ir noteiktas bailes un vēlmes. Iepazīstot savu ēnu, mēs strādājam ar savām negatīvajām īpašībām, tā klustot par pilnīgākiem un harmoniskākiem cilvēkiem. Izprotot savu ēnu, mēs varam labāk saprast citus cilvēkus un veidot dziļākas un nozīmīgākas attiecības.

Jāsaka, ka darbs ar ēnu nav vienkāršs. Tas pat var būt sāpīgs un grūts, taču, tas ir nepieciešams, lai atgūtu veselumu un dzīvotu harmonisku dzīvi. Dažas ēnas īpašības var būt destruktīvas un tās nāksies transformēt. Piemēram- cilvēks, kuram ir daudz dusmu, var nākties mācīties veselīgus veidus, kā tās izpaust. Dažas ēnas īpašības būs vieglāk pieņemt un integrēt. Savukārt citas var būt tik toksiskas, ka lai no tām atbrīvotos, var nākties strādāt kopā ar psihoterapeitu. 

Iepazīt savu ēnu ir drosmīgs un izaicinošs ceļojums. Kad mēs pieņemam savu ēnu, mēs atbrīvojamies no iekšējiem konfliktiem un varam veidot dziļākas un nozīmīgākas attiecības ar sevi un citiem.

Tāpēc, ziema  ir labs laiks, lai dotos iepazīt savu ēnu. Pati daba mums saka priekšā, ko mēs varam darīt, lai būtu harmonijā. Koki rudenī nomet lapas, rudens beigās no sevis izvadot šķidrumu un aizvirzot to uz saknēm. Koks sekojot tumsas ilgumam, sāk gatavoties pārziemošanai. 

Tāpat, cilvēka enerģija ziemā tiek virzīta vairāk uz iekšpusi, sevī. Lai pabūtu ar sevi, lai atbrīvotos no visa kas vairs nekalpo, lai iepazītu savu tumsu un pavasarī atkal uzplauktu, jau esot lielākā veselumā un harmonijā.

Pievienojies online praktikumam "Mēness tumšā puse" un dosimies iepazīt savu ēnas pusi.

https://www.kristinedevi.lv/menesstumsapuse

Sākums 19.novembrī

Kristine Devi

Transpersonālās psihoterapijas speciāliste

Ja tev patīk tas ar ko es dalos, tu vari man uzsaukt kakao vai kādu grāmatu. Paldies :)