Sievietes iniciācija.
Sievietes iniciācija.
Ievads.
Vārds "Iniciācija" (no latīņu valodas initiatio- nozīmē sākt, ievadīt). Iniciācijas nozīmē ir pāreja no viena stāvokļa nākamajā. Sievietes iniciācija ir rituāls, kas iezīmē indivīda pāreju uz jaunu attīstības pakāpi. Šis process slēpj milzīgu nozīmi, jo tas ietekmēs visu sievietes dzīvi. Pirmā ir pāreja no meitenes uz sievieti. Tad kļūšana par māti, lai pēc tam kļūtu par veco viedo sievieti. Un šo pirmo iniciāciju veic māte. Ja sievietes māte nav bijusi gana nobriedusi un vieda, bet trauksmaina, nepieaugusi un iespējams traumēta, tad viņa nespēs meitu ievadīt šajā nākamajā attīstības pakāpē pilnvērtīgi. To mēs redzam sabiedrībā, kad ir daudz nenobriedušu un nepieaugušu sieviešu, kuras palikušas meitenes attīstības stadijā.
Mūsu pašvērtējums veidojas ļoti agri bērnībā. Tas, kādā vidē mēs uzaugam, kā vecāki pret mums izturējās atstāj ietekmi uz visu atlikušo mūžu, ja vien dzīves laikā mums nepaveiksies satikt kādu citu viedu sievietei, kura pavadīs pieaugšanas procesā vai nesāksim savu autentisko ceļu, atpakaļ pie savas sievišķās esences.
Māte. Iniciācija.
Es vairākus gadus vadījusi jauno māmiņu iniciācijas rituālus. Jo es ticu, ka kļūšana par māti ir sievietes svarīgākais dzīves uzdevums. Jo māte ir tā, kura savā ziņā iedod savam bērnam likteni. No mātes mīlestības ir atkarīgs tas, kā cilvēks sevi jutīs un mīlēs. Kļūt par Māti nozīmē apzināties, ka tagad sieviete kādu dzīves laiku veltīs tai jaunajai dvēselei, kuru viņa ievadīs šajā pasaulē. Tas nozīmē, ka sieviete apzinās, ka tagad viņas pasaules centrs nobīdīsies uz bērniņu. Tas nozīmē klausīties savā iekšējā viedumā, sirds gudrībā, uzticoties savām sajūtām un intuīcijai, nevis akli sekot citu ieteikumiem. Jo katrs bērniņa un mammas stāsts ir unikāls un vienreizējs. Mūsdienās daudzas sievietes ir tālu no sevis izjūtas, tāpēc bieži vien var redzēt, kā jaunās māmiņas nav spējušas savu pasaules centru atstāt par labu bērniņam un jau pirmajos mēnešus pēc dzemdībām uztraucas par ķermeņa aprisēm un par ilgām pēc sociālās dzīves.
Kā raksta psiholoģe Irina Semizorova grāmatā "Par tavu māti": " Gribēt bērnu un gribēt kļūt par māti ir pilnīgi atšķirīgas lietas".
Ļoti bieži sievietes bērnu uzskata par kaut ko, kas ir jāsasniedz, kam ir jābūt- kā aksesuāram vai kā projektam. Bet tikpat bieži viņas nav gatavas kļūt par māti tās dziļākajā un augstākajā nozīmē. Šobrīd, kad sabiedrībā bērna radīšana vispār tiek uzskatīta kā kaut kas tehnisks, ko var veikt laboratorijā un atdot audzināšanā jebkuram, tas šķiet, kā ļauns joks. Dievs vien zina, uz kurieni mēs ejam.
Nevar arī vainot jaunās sievietes, kuras vēlas bērnu, bet nevēlas tam kalpot, vārda skaistākajā nozīmē. Jo tādi ir sociālās sistēmas nosacījumi. Ja katrs cilvēks nav izveidojis savu vērtību sistēmu, ja viņš to nav saņēmis savā ģimenē, viņš dzīvo pēc citu uzspiestiem noteikumiem un vērtībām. Šodien ģimenes vērtība tiek grauta. Taču, tieši ģimene ir pamats veselai sabiedrībai. Mēs esam pazaudējuši senās ģimenes tradīcijas un vērtības. Mēs esam pazaudējuši cieņu pret veciem un viediem cilvēkiem. Mēs esam pazaudējuši cieņu pret sievietes ķermeni, kurš rada jaunu dzīvību. Arvien vairāk sievietes tiek vedinātas mainīt ķermeni, uzlabot, nogriezt, pielikt utt. Tas rada sašķeltību sievietes būtībā, liekot viņai ticēt, ka ķermenis nav nekas sakrāls un skaists. Mūsdienu skaistuma standarti vedina sievieti prom no viņas spēka un intuīcijas. Ka tā formai jābūt kaut kādai ideālai, kam tic jaunas sievietes. Taču, arī katras sievietes ķermeņa formai ir nozīme. Jo katras sievietes dvēsele ir izvēlējusies dzimtu un formu, kurā iemiesoties šajā dzīvē.
Pāreja no meitenes par sievieti ir rituāls vai laiks, kopā ar mammu, kurā viņa mūs "ievada" sievietes dzīves noslēpumos. Un tas sākas ar pirmo menstruāciju. Diemžēl, mūsdienās, šī iniciācija aprobežojas ar to, ka mamma pastāsta meitai par menstruāciju higiēnas pusi. Taču, Dzīve mums piedāvā nākamo iespēju, lai iniciētos un kļūtu par māti.
Kļūt par sievieti un Māti ir grūts un izaicinošs uzdevums, no kura daudzas sievietes atsakās, turpinot dzīvot vīrišķajā enerģijā, ārējā pasaulē, rīkojoties un domājot pa vecam. Jo mums neviens skolā nemācīja, kā dzīvot? Ko nozīmē būt sievietei un ko nozīmē būt vīrietim? Ka tas nenozīmē piedzimt sievietes vai vīrieša ķermenī, bet tas nozīmē ceļu- tapšanu, kļūšanu, pārveidi, transformāciju. Mēs paši to mācījāmies no saviem vecākiem un vēlāk arī skatoties uz citiem cilvēkiem, skatoties filmas, lasot grāmatas un sekojot sociālās sabiedrības vērtībām. Tāpēc šobrīd viss ir sajucies vienā lielā katlā un mums to mēģina pasniegt, kā normālu. Jāsaprot, ka sociālā sistēma vienmēr cilvēku veidos pēc sava ģīmja un līdzības, kā tai tas būs vajadzīgs. Tāpēc katra cilvēka uzdevums dzīves laikā ir sākt un pabeigt ceļu pie sevis, lai nonāktu pie savām vērtībām un savas autentiskās būtības.
Sievietes iniciācija ir tāda kā mistērija, kuru mēs katra varam pieredzēt tikai sevī. Mūs var iniciēt kāda cita sieviete, kura ir jau tajā attīstības pakāpē, kurā mēs vēl neesam, bet iekšējā transformācijas pieredze būs jāizdzīvo katrai pašai individuāli un unikāli. Tas ir kā aust savu sievietes audeklu, kuru atstāt nākamajām paaudzēm. Un svarīgākais ir tas, ka šo audeklu mēs varam sākt aust jebkurā vecumā, ja mēs apzināmies, ka esam gatavas sākt iniciāciju- ceļu atpakaļ pie sievietes esības.
Iniciācija nozīmē arī nošķiršanos. Nošķiršanās no tā, no kā sieviete ir izaugusi, lai kādu brīdi ļautos nākamā attīstības posma tapšanas procesam. Tā ir dziļa, transformatīva mistērija, kura notiek sievietes iekšējā pasaulē.
Lai taptu par Sievieti.
Šī tapšana bieži vien sākas ar attiecību krīzi vai palikšanu vienatnē, kurā sieviete ierauga savas bailes no vientulības un nāves. Šajā ceļā palīgs var būt sieviete terapeits, kura var palīdzēt sievietei dziedināt sevī attiecības ar mammu un sievišķo. Jo bieži vien neiziniciētas sievietes stāsts sākas ar neiniciētu mammu traumatiskiem stāstiem dzimtas līnijā.
Kristīne Devi
Transpersonālās psihoterapijas speciāliste
www.kristinedevi.lv
Komentāri
Ierakstīt komentāru