Nobriedusi mīlestība.
Mūsu zemapziņā ir ierakstīts mūsu iekšējās sievietes un iekšējā vīrieša tēls. Tēls, kura pamatus mēs ielikām jau agrīnā pieredzē, esot kopā ar saviem vecākiem. Šim tēlam vēlāk mēs pievienojām savus ideālus un citas gaidas no tā, ko vēlētos piedzīvot attiecībās ar pretējo dzimumu. Taču, pamatus šim tēlam veido mūsu vecāki. Tie bija pirmie cilvēki, kuri mums mācīja mīlestību. Kuros mēs redzējām savu mīlestības objektu. Šī mīlestība ne vienmēr bija bez nosacījumiem. Tai bija arī nosacījumi. Reizēm šī mīlestība bija skarba un auksta. Taču, mūsos palika ilgas pēc tā siltuma un drošības, ko piedzīvo auglis mātes dzemdē. Tāpēc, pieaugot, cilvēks neapzināti tiecas pēc šīs saplūšanas, lai atkal sajustu drošību un mīlestību, atkal vēloties būt vesels viens ar otru mīlestības objektu. Šādi veidojot attiecības, cilvēki piedzīvo sāpes un vilšanos, jo otrs nespēj iedot to, pēc kā viņš ilgojas. Jo otrs ir otrs. Ar savām gaidām un ilgām.
Lai mēs izaugtu līdz nobriedušai mīlestībai, mums, sievietēm ir jāpiedzīvo tēva mīlestība. Tēva mīlestība ir vajadzīga kā gaiss. Lai tēvs apskautu, piespiestu tuvāk, noglāstītu muguru un iedotu drošības un mīlestības sajūtu. Daudzas sievietes nav saņēmušas nobrieduša tēva mīlestību vai nav saņēmušas glāstus, apskāvienu, drošības sajūtu un atzinību. Tāpēc viņas to meklē ārējā pasaulē- citos vīriešos. Visbiežāk piesaistot vīrieti, kurš arī būs emocionāli nepieejams.
Tāpēc darbs, kurš jāpaveic sievietei, lai viņa varētu būt nobriedušās attiecībās ar emocionāli un psiholoģiski pieaugušu partneri, ir veikt dziļu iekšēju darbu savā psihē, savā domāšanā un ķermenī. Visbiežāk tas notiek ilgstošā psihoterapijā. Vai dziļā pašizziņas un dziedināšanas ceļā.
Nobriedusi mīlestība nozīmē tuvību. Cilvēki, kuri bērnībā nav piedzīvojuši tuvību vai kuri ir piedzīvojuši sāpes un nodevību, atveroties tuvībai, no tās izvairīsies.
Ko nozīmē tuvība? Spēja nodibināt tuvību ir maza, autentiska bērna spēja. Būt atvērtam, sirsnīgam un maigam. Kad bērnībā šī tuvība tika nodota vai bērns tika sāpināts, viņš noslēdzās un tālāk, pieaugot vairs nespēj atvērties. Jo neapzināti sargā sevi no atkārtotas sāpju piedzīvošanas. Tuvība nozīmē uzņemties risku un atvērties. Pat tad, ja sāpēs. Tas nozīmē atvērties un ļaut otram atvērties pretī. Tuvība ir durvis uz mīlestību. Tuvība ir durvis uz ievainojamību. Tāpēc, tas vienmēr ir risks. Nobriedusi mīlestība ir atbildīga. Kad svarīgas ne tikai ir mūsu vajadzības, bet arī partnera vajadzības. Tās ir par līdzsvaru starp došanu un ņemšanu. Nobriedušas attiecības ne vienmēr ir ērtas, jo tās ir dziļas un patiesas. Tās ved mūs izaugsmes virzienā. Jo tikai esot attiecībās mēs aram ieraudzīt sevi, kā spogulī. Nobriedušās attiecībās mēs no šī spoguļa nevaram aizbēgt. Tas mums liek strādāt ar sevi un mainīties. Tostarp, nenobriedušās attiecībās, mēs spogulī nevēlamies skatīties. Mēs to rādām otram, sakot- skaties! Kāds tu esi!
Nobriedušas attiecības ir siltums un rūpes vienam par otru. Tā ir spēja sarunāties un konfliktēt. Izturēt spriedzi, piedot, padoties un nomest ego bruņas.
Lai mēs piedzīvotu nobriedušu mīlestību, mums ir jāapzinās realitāte. Jo cilvēki visbiežāk dzīvo savās ilūzijās un sapņos. Realitātes apzināšanās nav vienkārša, bieži vien tā ir sāpīga. Apzinoties realitāti, putekļos sabirst daudzas ilūzijas un mums ir jākonfrontējas ar to, kas ir. Tāpēc, jo pieaugušāks un nobriedušāks cilvēks, jo vairāk realitātes viņš var iekļaut savā dzīvē. Apzināties realitāti nozīmē zināt to, kas pašreiz notiek. To var izdarīt pieaudzis cilvēks, kurš ir "nolobījis" no sevis visus realitātes filtrus un sāk patstāvīgi redzēt, dzirdēt, saost, sajust pieskārienus, sajust garšu, patstāvīgi pētīt un novērtēt. Cilvēks, kurš patiešām apzinās realitāti ieklausās sava ķermeņa sūtītajos signālos. Viņš jūt, kad ķermenis saspringst un kad atslābinās, kad viņš ir atklāts un kad noslēdzas sevī. Viņš pārvalda savu izjūtu un fantāziju pasauli, nebaidās un nekaunās no tām. Šāds cilvēks sadzird arī citus cilvēkus, tiem runājot, uzklausa tos un reaģē. Viņi cenšas nodibināt patiesu kontaktu ar otru cilvēku, jo ir apguvuši prasmes gan runāt, gan uzklausīt otru cilvēku. Tuvība nozīmē sirsnības un maiguma jūtas pret citiem cilvēkiem. Un tas prasa drosmi... Atvēŗties ievainojamībā. Lai piedzīvotu nobriedušu mīlestību.
Komentāri
Ierakstīt komentāru