Robežas.

 

Robežas. STOP!

Ja kāds tev jautā vai tu nevari palīdzēt šodien sastādīt puķes un tu esi izlēmis atpūsties, tu novelc savu robežu-sakot Nē. Ja otrs mēģina tevi pierunāt, pārmest tev vai manipulēt ar tevi, viņš pārkāpj tavas robežas. Viņš cenšas tajās ielauzties.

Ja tu skaidri zini, ka vakarā nevēlies mīlēties un saki nē, bet partneris mēģina tevi pierunāt, vai turpināt darbības ar tavu ķermeni, viņš pārkāpj tavas robežas.

Ja tavs darba laiks beidzas plkst.17.00, bet priekšnieks lūdz tev reizi no reizes palikt ilgāk, lai darītu papildus darbus, viņš pārkāpj tavas robežas- darba līgumā noteikto darba laiku. Ja tu nespēj pateikt nē, jo tev bail, ka tevi atlaidīs, tu nespēj nospraust robežas un agri vai vēlu tu saskarsies ar izdegšanu vai depresiju. Jo nedzirdot savu nē, tu dari sev pāri.

Kas ir robežas?

Robežas ir līnija, kura atdala valstis, pilsētas, mājas. Kuras atdala vienu cilvēku no otra. Kuras palīdz mums apzināties, ka es esmu es un tu esi tu. Tie ir iekšējie noteikumi, kuri mums nosaka- kā mums ir labi un kā nav. Kā mēs jūtamies droši un kā nē.

Robežas palīdz mums justies droši. Tās palīdz mums sajust- kur beidzamies mēs un sākas otrs cilvēks. Robežas attiecībās ir kā nemanāmas līnijas, kas nosaka, kas ir pieņemami un kas ne, kādas ir mūsu vajadzības un kā tās tiek respektētas.

Robežas cilvēki apgūst agri bērnībā, savā ģimenē. Ģimenē, kurā ir veselīgas robežas, katrs ģimenes loceklis tiek uztverts, kā unikāls cilvēks un tiek cienītas šī cilvēka domas, jūtas, telpa un ķermenis. Tas palīdz cilvēkam dzīvē saglabāt pašcieņu un drošības sajūtu dzīves garumā.

Taču, reti kurā ģimenē ir šāds attiecību modelis. Tāpēc, mēs visi mācāmies veselīgas robežas.

Psiholoģijā runā par trīs robežu veidiem:

1.Stingras robežas

2.Izplūdušas robežas

3.Elastīgas (veselīgas) robežas

Stingras robežas.

Stingras robežas ir ģimenēs, kurā bērnam ir stingri noteikumi, ko drīkst un ko nedrīkst. Šīs robežas ir ļoti skaidras un nelokāmas. Cilvēki ar stingrām robežām parasti ir ļoti aizsargājoši pret savu personīgo telpu un emocijām. Viņi var šķist attālināti un nepieejami. Šādas robežas velk cilvēki, kuri bērnībā pieredzējuši stingrus aizliegumus- nedari to, nenāc te, mājās draugi nevar nākt utt. Šādas robežas bieži vien ir disfunkcionālās ģimenēs, kurās cilvēki mētājas no vienas galējības otrā. Kad stingras robežas nomainās uz izplūdušām robežām, jo cilvēki cer atrast līdzsvaru. Kāds , kurš ir glābis otru, kādā brīdī izdeg un noslēdzas, nelaižot nevienu sev klāt. Un tad tas atkārtojas...

Šīs robežas ir ļoti stingras, tās nav elastīgas un nepielāgojas dažādām dzīves situācijām. Cilvēki ar stingrām un neelastīgām robežām var būt pārāk stingri pret sevi un citiem, neļaujot sev kļūdīties vai mainīt savu viedokli un prasot to pašu no otra.

Reizēm stingras robežas ir jānovelk, kur ir darīšana ar emocionālu vai fizisku vardarbību.

Stingras robežas palīdz justies droši, tās var veicināt neatkarību, taču arī grūtības veidot tuvas attiecības, jo ir bail pielaist tuvāk, bail uzticēties un atvērties.

Izplūdušas robežas.

Izplūdušas robežas veidojas ģimenēs, kurās ģimenes locekļi viens otru aizskar ar vārdiem vai fiziski. Tās nevar sajust, kur nu vēl definēt. Šīs robežas ir neskaidras un viegli pārkāpjamas. Cilvēki ar izplūdušām robežām bieži vien zaudē savu identitāti un ļauj citiem pārņemt kontroli pār savu dzīvi. Bieži vien ģimenēs ar izplūdušām robežām ir līdzatkarības pazīmes. Tas nozīmē, ka jebkurš var ienākt manā teritorijā, ņemt manas lietas, pārkāpt solījumus, emocionāli uzbrukt u.c.

Robežu neesamība var izraisīt emocionālu izsīkumu, jo cilvēks pastāvīgi pielāgojas citu vajadzībām, aizmirstot par savām. Cilvēkam ir grūti pateikt ne, tāpēc viņš ļauj ik vienam darīt ar sevi visu, kas ienāk otram prātā. Tāpat šie cilvēki zaudē saikni ar sevi un viņiem šāda robežu neesamība kļūst par normu.

Veselīgas, elastīgas robežas.

Tā ir spēja sajust savas vajadzības un par tām komunicēt. Tā ir spēja pateikt- nē, ja cilvēks tā jūtas un nejusties par to vainīgs. Veselīgas un elastīgas robežas ir ģimenēs, kurās katrs ģimenes loceklis ir cienīts. Tiek cienīta viņa telpa, viņa intereses, jūtas un domas. Kad cilvēks var pateikt nē, ja viņš nevēlas kaut ko darīt, bet arī paskaidrot un atrast veidus, kā palīdzēt otram citu reizi, kad viņš varēs. Tas nozīmē skaidru nē, bet arī draudzīgu pretī nākšanu otram, kad tas būs iespējams. Veselīgas robežas palīdz mums veidot dziļas un uzticamas, paredzamas attiecības, kurās katrs ģimenes loceklis jūtas drošībā.

Atbildi sev uz šiem jautājumiem.

Kā es parasti reaģēju, kad kāds pārkāpj manas robežas? (Dusmas, bailes, izvairīšanās, pielāgošanās?)

Cik bieži es piekrītu lietām, ko patiesībā nevēlos darīt?

Vai es pietiekami rūpējos par savām vajadzībām?

Vai es jūtos spējīga pateikt "nē"?

 

Mūsu zemapziņā bailes novilkt robežas saistās ar bailēm no atraidījuma.

Taču, tā nav patiesība. Jo tevi pametīs tikai tie, kuri tevi neciena. Cilvēki, kuri tevi cienīs, cienīs arī tavu nē!

Paldies, ka lasi :)

https://www.kristinedevi.lv/

Tu vari man uzsaukt kafiju vai grāmatu, ja vēlies mani atbalstīt :)

Spied šeit :)