Dziedināties, lai atklātu savu cilvēka potenciālu.

 

 Kurš gan no vecākās paaudzes domāja par to, kas ir potenciāls? Un kāda gan tam bija nozīme, ja būtiskāk bija izdzīvot...

Un tā izdzīvoja paaudze pēc paaudzes..

Jo, mēs visi - kolektīvi, glabājam dziļus ievainojumus, kuri kā sniega bumba veļas no paaudzes paaudzē.

Līdz kāds būs gatavs ieskatīties sevī un iepazīt to svešinieku, kas viņš ir. Un atklāt savu potenciālu. Jo, lai atklātu potenciālu, cilvēkam jānoiet garš un sarežģīts ceļš, atklājot savu autentiskumu, ejot individuācijas ceļu un dziedinot dvēseles traumas.

Parunāsim par to, kas ir autentiskums, kas ir cilvēka potenciāls un kāpēc ir nepieciešama dziedināšanās.

Autentiskums ir spēja būt patiesam pret sevi, savām vēlmēm, emocijām, sajūtām un pārliecībām neatkarīgi no sabiedrības gaidām vai stereotipiem. Tā ir dzīvošana saskaņā ar savām vērtībām un būt patiesam savā būtībā pret sevi un citiem. Tas nozīmē atdalīt ( ne noliegt, ne izstumt) sevi no dzimtas un kolektīvajām izdzīvošanas programmām un pārliecībām. 

Individuācija ir psiholoģisks process, kurā cilvēks atklāj un realizē savu unikālo Es. Tas ir ceļojums pašizziņas un pašaktualizācijas virzienā, kurā mēs atdalāmies no kolektīvajiem modeļiem un attīstām savu autentisko identitāti. Šis ir grūts uzdevums un to gatavs iet tikai retais, jo tas ved uz konfrontāciju ar kolektīvajām pārliecībām, uzskatiem un programmām. Tas nozīmē uzdot sev dziļus jautājumus un būt gana drosmīgiem palikt vienatnē, kad pārējie  novērsīsies, jo cilvēks nešūposies līdzi pūļa patiesībām, bet paliks uzticīgs savām.

Cilvēka potenciāls ir mūsu iekšējie resursi, talanti un spējas, kas gaida, lai tiktu atklāti un attīstīti. Cilvēka potenciāls glabājas viņa autentiskajā identitātē un atklāt to nozīmē izmantot savas iespējas, resursus un talantus, lai realizētu savu maksimālo potenciālu.

Lai atklātu savu potenciālu, mums ir jādodas sevis izzināšanas ceļā. Ceļā pie sevis. Jungs to nosaucis par individuāciju- sava unikālā Es atklāšanu un savas unikālās identitātes attīstīšanu.

Sevis apzināšanās ir būtisks elements gan dziedināšanās procesā, gan optimāla potenciāla realizēšanā. Tā palīdz mums labāk izprast sevi, savas domas, jūtas un uzvedību, kas veicina personīgo izaugsmi un attīstību.

Apzinātība mūsdienās ienāk uz palikšanu. Bez apzinātības, ir grūti kaut ko dzīvē mainīt. Jo mēs nepazīstam sevi, neapzinamies, kas ar mums notiek un kāpēc? Līdz ar to mums nav skaidrs, kas tad ir jāmaina.

Dziedināšanās nozīmē pārstāt dzīvot izdzīvošanas režīmā un bēgt no sevis, lai ieskatītos sevī un ieraudzītu visu to, ko cilvēks sevī glabā. Tur ir daudz sāpju un ievainojumu, kas nodots no paaudzes paaudzē. Un ko cilvēks pats ir piedzīvojis savā dzīvē. Dziedināšanās nozīmē sākt just. Neslāpēt tās jūtas, kuras viņš celsies, kad viņš būs gatavs tās just. Tas nozīmē palikt ar sevi un nebēgt prom no sevis. Iepazīt to svešinieku un veidot attiecības ar viņu. 

Kā saprast, kad cilvēks ir dziedinājis dvēseles ievainojumus?

• Viņam ir veselīga pašapziņa: Sevis apzināšanās palīdz mums apzināties savas stiprās un vājās puses, tas veicina veselīgas pašapziņas veidošanos un palīdz pieņemt pašam sevi. Veselīga pašapziņa un sevis pieņemšana ir svarīgi dziedināšanās procesā, jo ļauj mums ticēt savām spējām tikt galā ar dzīves grūtībām un integrēt traumatisko pieredzi.
• Labāka savas pieredzes izpratne: Kad mēs pazīstam sevi, tas palīdz mums labāk izprast savas domas, jūtas un uzvedību, kas savukārt palīdz ieraudzīt cēloņu un seku likumsakarības un rast izpratni par to, kāpēc ir notikuši sāpīgie un traumatiskie notikumi. Tas ir saistīts ar dzimtas un kolektīvām traumām.
• Spēja nospraust robežas: Sevis apzināšanās palīdz mums apzināties savas vajadzības un nospraust robežas. Savu vajadzību apzināšanās un spēja tās apmierināt palīdz veidot veselīgākas attiecības. Tāpat, kā robežu nospraušana palīdz saglabāt drošu sevis izjūtu un veidot veselīgu saikni ar apkārtējiem.
• Atbildības uzņemšanās par savu dzīvi: Uzņemoties atbildību par savu dzīvi, cilvēks pārstāj dzīvot upura lomā. Viņš uzņemas atbildību par cēloņiem un pieņem sekas. Viņš mācās dzīvot no sevis un veido savu dzīvi atbilstoši savām vērtībām.

Dziedinājies cilvēks ir pašapzinīgs cilvēks, jo ir nokļuvis tuvu savai autentiskajai esībai. Un sevis apzināšanās nozīmē dzīvošanu no sevis.

Kopumā sevis apzināšanās ir spēcīgs instruments, kas var palīdzēt mums dziedināties no traumām, sasniegt savus mērķus un realizēt savu potenciālu. 

Attīstot veselīgu un autentisku pašapziņu, mēs varam veidot laimīgāku un piepildītāku dzīvi.

Ja tevi uzrunā mani raksti, pateikšos par tasi kakao vai kādu grāmatu :)