Varoņa ceļojums jeb iekšējā alķimija.

 

Varoņa ceļojums.

Pārdomājot varoņa ceļojumu un tā attiecības ar dzīvi, Dž.Kempbels raksta:

"Es domāju, ka laba dzīve ir viens varoņa ceļojums pēc otra. Atkal un atkal jūs tiekat aicināti piedzīvojumu valstībā, jūs tiekat aicināti uz jauniem apvāršņiem. Katru reizi ir viena un tā pati problēma: vai es uzdrošinos? Un tad, ja jūs uzdrošināsities, pastāv briesmas un arī palīdzība, un piepildījums vai fiasko. Vienmēr pastāv fiasko iespēja.

Bet pastāv arī svētlaimes iespēja."

Es ticu, ka katra cilvēka uzdevums šeit, uz zemes, ir pieredzēt savu Varoņa ceļojumu. Tas nozīmē neapstāties savā attīstībā. Izaugt un pāraugt sevi vakardienā. 

Tas nozīmē, saklausīt savu sirds balsi, kad tā aicina doties ceļā. Patiesībā, katru cilvēku dzīve aicina doties šajā ceļojumā, bet ne visi sadzird šo aicinājumu un ne visi gatavi tajā doties. Vieglāk un drošāk ir palikt ierastajā- savās ierastajās ciešanās un komforta zonā, kur cilvēks jau iemācījies IZ-dzīvot. Jā, izdzīvot. Jo dzīvot mēs sākam pēc tam, kad esam atgriezušies no Varoņa ceļojuma. Un esam pieņēmuši dzīvi ar visiem tās izaicinājumiem un grūtībām. Kad esam pieauguši emocionāli un psiholoģiski un nebaidāmies no grūtībām. Jo saprotam, ka grūtību pārvarēšana mūs padara stiprākus un atver jaunus apvāršņus.

Es nerakstīšu šeit daudz par Džozefu Kempbelu, šīs teorijas autoru. Par viņu un viņa varoņa ceļojumu jūs variet izlasīt šeit👇

https://www.esalen.org/memorial/joseph-campbell

Taču, es vēlos padalīties ar to, kā dzīve mūs aicina ceļā- pie sevis! Un kādi ir Kempbela aprakstītie soļi.

1. solis. Modinātājzvans. Aicinājums doties ceļā.

Ceļojums sākas ar kaut kādu nepatīkamu notikumu, kurš ir kā modinātājzvans jūsu dvēselei. Ekhards Tolle ir teicis, ka dvēseles galvenais uzdevums ir atmosties, lai augtu un attīstītos. Bieži vien šis aicinājums ir kā krīze, zaudējums vai problēma ar kuru jātiek galā. Taču tajā pašā laikā aicinājums var nākt no iedvesmas vai prieka: dzirdot kādu lielisku mūzikas skaņdarbu un pamosties skaistuma pasaulei; jūs variet just apbrīnojamu mīlestību pret kaut ko, ko jūs darāt, un tas aicina jūs izpaust šo arhetipisko spēku sabiedrībā; jūs varat  iemīlēties savā darbā, un tas ir viss, par ko jūs spējat domāt. Kā redzēsim, aicinājums uz varoņa ceļojumu var nākt gan no lielām ciešanām, gan no liela prieka, dažreiz abiem vienlaikus.

Pajautājiet sev: "Ko dzīve mani aicina darīt?" Šis aicinājums laikam nav nemaz tik vienkāršs, iespējams, tas nav aicinājums doties pastaigā pa parku. Aicinājums, iespējams, ir visgrūtākais, tas ir skaists, bet grūts ceļš. Iespējams dzīve aicina pamest nemīlamu darbu, toksiskas attiecības. Iespējams dzīve aicina ārā no depresijas vai bezcerības utt.
Varoņa ceļojuma galvenā sastāvdaļa ir aicinājuma pieņemšana un apņemšanās doties ceļojumā.

2. solis. Atteikums doties ceļā.

Tieši tāpēc, ka zvans var būt sarežģīts, piemēram- slimība, konflikts, krīze, bezcerība, depresija, šķiršanās, kāda tuvinieka nāve, Varonis var vēlēties izvairīties no visām neērtībām un nepatikšanām, ar kurām viņam var nākties saskarties un viņš saka: "Nē paldies. Lai to dara kāds cits. Man tas ir pārāk grūti. Man tam nav laika. Es neesmu gatavs. Es nevēlos tur skatīties". Daudzi cilvēki izvairās no ieskatīšanās sevī, kad viņus piemeklē šādas krīzes un grūtības. Tā izvairoties no došanās ceļā. Tā vietā viņi ar lielāku jaudu aizpilda savu ārējo dzīvi ar darbu, lietām, notikumiem, slāpējot jūtas un emocijas, lai nedzirdētu šo zvanu. Taču, viņš zvanīs atkal...:)

3. solis. Pārkāpt slieksni

Tiklīdz jūs atbildat uz zvanu un apņematies doties ceļā- varoņa ceļojumā, tas aizved jūs pie tā, ko Kempbels sauc par "sliekšņa šķērsošanu". Tagad jūs esat ceļojumā, jūs esat pārbaudījumā. Vārdam "slieksnis" ir vairākas nozīmes. Viens no tiem nozīmē, ka aiz sliekšņa atrodas jauna robeža, jauna teritorija, nezināma, nenoteikta un neparedzama.

Vēl viena sliekšņa nozīme ir tāda, ka esat sasniedzis savas komforta zonas ārējās robežas. Pirms sliekšņa jūs atrodaties zināmā teritorijā, esat savā komforta zonā, jūs zināt šīs zonas reljefu. Kad esat pārkāpis slieksni, jūs esat ārpus savas komforta zonas. Tāpēc viss kļūst grūti, bīstami, bieži sāpīgi un, iespējams, pat letāli. Ieiešana šajā sarežģītajā jaunajā teritorijā ir varoņa ceļojuma noteicošais brīdis.

Trešā sliekšņa nozīme ir tāda, ka tas ir letāls: jūs nevarat atgriezties. Kad esat pārkāpis slieksni, jums ir tikai viena iespēja - virzīties uz priekšu.

Līdz ar to slieksnis ir tas brīdis, kad grasāties ieiet jaunā un izaicinājumu pilnā teritorijā – kaut kur, kur vēl neesat bijis un no kurienes vairs nevarēsiet atgriezties.

Un šeit ir viens ļoti svarīgs punkts. Šeit jūs pievils jūsu parastais intelekts. Jūsu parastā apziņa zina tikai to, kā radīt dažādas versijas par to, kas jau ir noticis. Tas nevar radīt jaunas realitātes. Tāpēc jūsu parastā apziņa nevar būt vadošā sistēma ceļojumā. Tikai jūsu augstākais es var jūs atbalstīt ar gudrību un drosmi un noteikt jūsu varoņa ceļojuma gaitu.

4. solis. Pavadoņa satikšana.

Kempbels norāda, ka, dodoties varoņa ceļojumā, jums ir jāatrod savi atbalstītāji un ceļa radītāji. Cilvēki, kuri ir nogājuši šo ceļu. Kuri atbalstīs, iedvesmos, iedos pareizos instrumentus, par kuriem jūs nekad neesiet zinājis.
Tie ir cilvēki, kuri var tev  atgādināt, ka ceļojums ir iespējams, un piedāvāt atbalstu, kad tev tas visvairāk nepieciešams? Kas ir šie pavadoņi? Tas var būt terapeits, mentors, garīgais skolotājs u.c. Tās var būt vēsturiskas personas vai mītiskas būtnes.

5. solis. Satikšanās ar saviem dēmoniem un ēnu.

Dēmoni ir būtnes, kas mēģina kavēt jūsu ceļojumu, dažkārt pat apdraudot jūsu eksistenci un to cilvēku eksistenci, ar kuriem esat saistīts. Viens no galvenajiem izaicinājumiem varoņa ceļojumā ir tas, kā tikt galā ar “negatīvo ” gan sevī, gan apkārt.

Varonis tiek aicināts darīt kaut ko, kas pārveidos ne tikai viņu pašu, bet arī salīdzinoši lielo platību, kurā viņš dzīvo. Daudzējādā ziņā varoņa ceļojuma kulminācija ir konfrontācija ar to, ko mēs saucam par "dēmonu", kas tiek uztverts kā ļaundabīga klātbūtne, kas apdraud jūs un ir apņēmusies neļaut jums sasniegt savu aicinājumu.

Kempbels norāda, ka sākotnēji dēmons tiek uztverts kā kaut kas ārpus jums un pret jums, bet varoņa ceļojums vedina jūs saprast, ka problēma ir nevis tajā, kas atrodas ārpus jums, bet gan tajā, kas atrodas tevī. Un dēmons galu galā ir tikai enerģija, kas nav ne laba, ne slikta. Tā ir tikai enerģija, fenomens.

Un tas, kas šo kaut ko pārvērš par dēmonu, ir mūsu attieksme pret to. Tieši tāpēc problēma šķiet tik sarežģīta. Dēmons mums kalpo kā spogulis, tas atklāj mūsu iekšējo ēnu – reakcijas, sajūtas vai mūsu pašu Es daļas, ar kurām nezinām, ko darīt. Un šī posma būtība ir ēnas transformācija un integrācija.

6. solis. Iekšējā Es attīstība

Tādējādi varoņa ceļojums vienmēr ir transformācijas ceļojums, īpaši sevis pārveide. Sava autentiskā Es atklāšana. Mācoties un izzinot sevi. Tā ir augšana, grūtību pārvarēšana, jaunu prasmju apgūšana, sevis pārvarēšana.

Viena no prasmēm, kas varonim jāapgūst, ir spēlēt iekšējo spēli. Tas ietver daudz vairāk nekā mūsu kognitīvo prātu. Tā ir emocionālās un ķermeniskās inteliģences, kā arī garīgās gudrības funkcija, kas ietver saiknes nodibināšanu ar plašāku apziņas lauku – dziļu informācijas uztveri ārpus ego un intelekta. Varoņa ceļojumā jums ir jāaug. Jūs nevarat būt varonis un atteikties augt un mācīties.

7. solis. Transformācija.

Kad jūs sevī attīstāt jaunas spējas un atrodat savus aizbildņus, jūs kļūstat gatavs stāties pretī saviem dēmoniem (un galu galā arī savām iekšējām ēnām) un iesaistīties lielajā ceļojuma pārveidošanas uzdevumā. Kempbels šos uzdevumus sauc par jūsu "pārbaudēm".

Šis ir lielas cīņas, ziedošanās un cīņas laiks, kas noved pie jaunu zināšanu un jaunu līdzekļu rašanās. Šeit jūs radāt kaut ko sevī un pasaulē, kas nekad agrāk nav pastāvējis. Tas pārsniedz to, kas kādreiz pastāvēja, lai radītu kaut ko pilnīgi jaunu. Šis process, protams, var aizņemt ilgu laiku.
Būs vēlme atkāpties un padoties, būs daudz neveiksmju, būs laiks, kad šķiet, ka viss ir zaudēts un nākotnes nav. Tie visi ir paredzami varoņa ceļojuma elementi. Varonis ir kāds, kurš spēj reaģēt uz šo izaicinājumu un radīt jaunus veidus un iespējas, kā ar to veiksmīgi tikt galā. Transformācijas posms ir tad, kad jums ir izdevies jūsu ceļojums.

8. solis. Atgriešanās mājās

Pēdējais varoņa ceļojuma posms ir atgriešanās mājās. Viņam ir vairāki svarīgi mērķi. Un viens no tiem ir dalīties ar citiem tajā, ko esat iemācījies savā ceļojumā. Galu galā varoņa ceļojums nav tikai individuāla ego ekskursija, tas ir transformācijas process gan indivīdam, gan plašākai sabiedrībai.

Tāpēc, kad varonis atgriežas, viņam jāatrod veids, kā dalīties savā pieredzē un pasaules redzējumā ar citiem. Bieži varoņi kļūst par skolotājiem. Bet, lai pabeigtu ceļojumu, varonim ne tikai jādalās ar citiem, bet arī jāsaņem viņu atzinība. Galu galā, ceļojuma laikā jūs esat pārveidots un vairs neesat tas pats, kas bijāt iepriekš. Un jums ir nepieciešams, lai citi jums sniegtu atzinību un cienītu jūsu ceļojumu.

Tomēr pat šajā posmā var būt liela pretestība. Dažreiz varonis nevēlas atgriezties. Viņš ir noguris, varbūt uztraucas, ka citi viņu nesapratīs, vai varbūt viņš ir pacilāts savā jaunajā augstākās apziņas stāvoklī. Vai arī sabiedrība negaida viņa atgriešanos. Tāpēc dažreiz ir jāparādās kādam citam cilvēkam vai radījumam un jāaicina varonis atgriezties mājās.

Tas ir laiks, kad cilvēks atgriežas sabiedrībā iekšēji pārveidots. Ir notikusi iekšēja alķīmija. Viņš nebēg no sabiedrības mežā vai kalnos. Jēga ceļojumam bija šo transformāciju ienest vidē un dalīties ar citiem. Rādīt ceļu. Rādīt gaismu.

Kādā no nākamajiem bloga ierakstiem padalīšos ar savu Varones ceļojumu, ja būs pietiekoša iesaiste, dalīšanās, komentāri un jautājumi :)

Kristīne Devi

Transpersonālās Psihoterapijas praktiķe

Pavadone Varones ceļojumā