Ilgstošs stress un tā ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti.

Ilgstošs stress un tā ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti.

Stress ir daļa no cilvēka dzīves pieredzes. Īslaicīgs stress mums palīdzēt pabeigt kādu iesāktu darbu, palīdz mobilizēties kaut kam, kas jāizdara. Stresu izraisa arī pozitīvi dzīves notikumi. Tādi, kā iemīlēšanās, bērniņa ienākšana ģimenē, jauna darba uzsākšana u.c. Taču, ilgstoši atrodoties stresa situācijās, cieš cilvēka emocionālā, garīgā un arī fiziskā veselība. Jo stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kuru piedzīvo cilvēks, ja apstākļi ir spēcīgāki par viņa spēju tikt ar to galā.

Pirmo reizi cilvēks ar stresu saskarās jau agrīnā bērnībā, kad viņš bija atkarīgs no ārējās pasaules. No tā, vai viņš ir pieņemts, vai viņu mīl, vai viņu pabaros, vai nomainīs autiņus, vai samīļos vai būs klāt un nomierinās un tml. Šī bāzes drošība un uzticēšanās veidojās kontaktā ar māti. Ja cilvēks nav saņēmis bāzes drošību un viņa pamata vajadzības netika apmierinātas tā, kā viņām to vajadzēja, viņš juta stresu. Šādi cilvēki arī pieauguši būdami izjūt trauksmi, šaubas un bailes.

Mūsdienu dzīves ritms kļuvis tik straujš un piesātināts, ka cilvēka organismam grūti tādā ātrumā pielāgoties. Zūd līdzsvars starp cilvēka ārējo un iekšējo pasauli un notiek izmaiņas cilvēka bioķīmiskajos procesos, ko mēs saucam par stresu. 

Visbiežāk cilvēkiem nav liela kontakta ar savu iekšējo pasauli un viņi tai pievēršas vien tad, kad netiek galā ar savu dzīvi, ir kāda smaga saslimšana vai dzīve caur kādām krīzēm liek apstāties un ieskatīties savā iekšējā pasaulē.

Pēc iedarbības rakstura stresori iedalās:

• stress, kas rodas no pēkšņiem un ekstrēmiem notikumiem (nāve, nelaimes gadījumi, darba zaudējums, avārija, ugunsgrēks, vardarbība utt.)
• stress, kas nav tik spēcīgs, bet tas ilgstoši ietekmē cilvēku, radot psihosomatiskus simptomus un radot cilvēkam psiholoģiskus traucējumus (ilgstoša psihiskā spriedze, kura rodas no tā, ka cilvēks spiests ikdienā dzīvot stresa apstākļos. Piemēram, vardarbīga vide mājās, neizturama slodze darbā, nespēja pateikt -nē, nespēja nospraust veselīgas vai stingras robežas, kas cilvēkam liek just spriedzi un neapmierinātību. Vai ilgstoša atrašanās kopā ar cilvēku, kur cilvēks slāpē savas jūtas un nespēj uzticēties un atklāties, baidoties būt atraidīts vai nepieņemts. Tas var būt gan mājās, gan darbā u.c. situācijas).

Trauksme ir saistīta arī ar cilvēka apziņas attīstību un tā, kā cilvēks spēj tikt galā ar ikdienas situācijām, kuras rada trauksmi. Bieži vien cilvēki, kuri dzīvo ilgstošā stresā, to pieņēmuši par normu, jo iespējams agrā bērnībā viņi dzīvojuši ilgstošā stresā un tas kļuvis par viņu normu- tā justies. Visu laiku būt stresā. Šādiem cilvēkiem ir grūti apstāties. Bieži vien viņiem trūkst pašregulācijas prasmes un viņi tiek galā ar situācijām, izmantojot nenobriedušus psihes aizsargmehānismus. 

Cilvēka spēju izturēt stresa situācijas, nosaka viņa fiziskie un psiholoģiskie resursi. Tādi, kā cilvēka vecums, veselība, iedzimtība, temperaments, apziņas attīstības līmenis un izmantotie psihes aizsargmehānismi). Taču, ilgstoši piedzīvojot stresu, cilvēkam draud izdegšana. Kad cilvēka ķermenis un psihe saka STOP. Dažreiz stop ir slimība, dažreiz depresija vai nomāktība, kas traucē pildīt ikdienas pienākumus. 

Kā tikt galā ar stresu?

Tas, kā katrs cilvēks tiek galā ar stresu, arī ir atkarīgs no cilvēka apziņas attīstības. Cilvēki, kuri bērnībā iemācījās tikt galā ar situācijām, izmantoja dažādas reakcijas, sauktas par psihes aizsargmehānismiem. Piemēram, saskaroties ar stresa situāciju, cilvēks var sākt raudāt, vainot citus, noliegt- izlikties, ka šī situācija neattiecas uz viņu. Daudzi cenšas tikt galā ar vielu lietošanu, piemēram, vīna glāze vai konjaks vakaros. Lietotais daudzums bieži vien ir atkarīgs no stresa līmeņa. Cilvēki stresu "apēd", smēķē utt. Šī stresa situācijas neatzīšana ir bērna apziņas līmeņa veids, kā tikt galā ar trauksmi un neuzņemties atbildību par savu dzīvi. 

Dzīves laikā, ja cilvēks attīstās un pieaug psiholoģiski un emocionāli, arī garīgi, transformējas arī viņa reakcijas uz stresa situācijām. Cilvēki iemācās veselīgus un nobriedušus veidus, kā pārvarēt stresu, to nenoliedzot. Viņi var sublimēt stresu, sportojot vai atrodot kādu hobiju vai aizraušanos, kas viņus nomierina un kas rada prieku. Vai viņi iemācās runāt par savām problēmām un rast risinājumus savām dzīves situācijām. 

Daži veidi, kā tikt galā ar īslaicīgu stresu:

• izreaģēt emocijas
• runāt par savām jūtām un emocijām
• meklēt speciālistu
• nodrošināt savas pamatvajadzības- pēc ēdiena, dzēriena, miega, kustībām un miera
• atzīt sev godīgi- kas ar ar mani notiek. Un sadzirdot sevi, apmierināt savas vajadzības. Varbūt tā ir vajadzība pēc drošības, vajadzība pēc miera, vajadzība pēc sarunas ar kādu uzticamu cilvēku utt.

Kā tikt galā ar ilglaicīgu stresu:

• ja stress ir ieildzis, tad jāsaprot, kad cilvēks neprot tikt galā ar īslaicīgu stresu un tas kļuvis hronisks. Šādā gadījumā palīdzēs profesionālis- psihoterapeits, psihologs vai kāds cits cilvēks atbalstošā profesijā.
• savas dzīves pārskatīšana. Ja stress rodas darba situācijā, tad jāuzdod sev jautājumi. Kāpēc es esmu šajā darbā? Ko es daru nepareizi, attiecībā pret sevi? Ja stress ir mājās, tad jāuzdod jautājumi par to, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija. 
• Uzņemties atbildību par savu dzīvi. Parūpējoties par sevi- savu ikdienu, miega kvalitāti, pastaigām, kustībām, elpošanu. Īsumā, jāpārskata dzīves veids.
• Var meklēt garīgas prakses, kuras palīdz attīstīt iekšējo pasauli. Tādas, kā meditācija.
• Mācīties atpazīt savas jūtas un emocijas. Un kā tās pārvaldīt, izpaust.
• Mācīties parūpēties par sevi- gan savu ķermeni, gan psihisko un garīgo sfēru.

Jāatceras, ka ilgstoša neieskatīšanās sevī, bet dzīvošana stresā, ar laiku var radīt psihosomatiskas saslimšanas, depresiju u.c. organiskas saslimšanas. Ārsti vairs nenoliedz, ka lielākā daļa slimību ir psiholoģiska rakstura izcelsme.

Ieraksti komentārā- kā tu tiec galā ar stresu.

Kristīne Devi

Transpersonālās psihoterapijas praktiķe