7.apziņas attīstības līmeņi. Noslēgums

 

7 apziņas attīstības līmeņi. Turpinājums

5.apziņas attīstības līmenis. Pašaktualizācija.

Cilvēka piektais apziņas līmenis ir par savas dzīves jēgas atrašanu. Par to, lai atklātu- kāpēc cilvēks ir ienācis šajā pasaulē. Šajā apziņas līmenī jautājums vairs nav “Kas es esmu?” bet "Kāpēc es esmu šeit, šajā ķermenī?" un "Kā es varu pilnībā izpausties?". Šie jautājumi palīdz labāk saprast un ieraudzīt mērķi. Cilvēkiem, kuri nav sevī iedziļinājušies, sapratuši un nav vēl izaudzējuši savu individualitāti, var būt grūti sajust un saprast, ko viņi vēlas. Jo nav veiksmīgi pieredzēti iepriekšējie apziņas līmeņi. Nav atklāts "Kas es esmu?". Lai saprastu, "Kāpēc es esmu šeit", vispirms uzdodiet sev jautājumu "Kas es esmu" un dodieties sevī iekšā ( 3 un 4.apziņas līmenis)

Šajā posmā dzīve mūs pati ved mūsu aicinājuma virzienā, jo šo ceļu mēs uzsākām jau iepriekš. Šobrīd mēs varam turpināt klausīties iekšējos impulsos un iekšējā balsī. Turpināt darīt to, par ko dvēsele "dzied" un kur plūst enerģija. Šajā posmā cilvēks atgūst savu iekšējo veselumu un iekšējo harmoniju. Cilvēks ir godīgs pret sevi, viņam vairs nav jāpielāgojas,  bet viņš spēj pastāvēt savā autentiskajā būtībā.  Šeit cilvēks ir gatavs atteikties no tā, kas viņam traucē dzīvot autentiski un sekot dvēseles aicinājumam. Atteikties no ierastā dzīvesveida, vērtību sistēmas, ieradumiem, vides, draugiem, kuri vairs viņu nesaprot. Jo savā ceļā viņš sastaps domubiedrus, kuri arī atrodas atbilstošā apziņas līmenī. Tas nenozīmē, ka cilvēks ir augstprātīgs. Tas nozīmē, ka viņš ir izaudzis un gatavs doties tālāk. Kurš vēlēsies augt līdzi, tas sekos viņa piemēram.  Īsāk sakot, tas var būt biedējoši. Pārmaiņas vienmēr ir biedējošas. Bet no tām nevajadzētu izvairīties. Jūs nekad nebūsit mierā ar sevi — jūs neatradīsit iekšējo stabilitāti, ja nesekosit savai kaislībai. Ja nesekosit savas dvēseles pamudinājumiem, jūs visu atlikušo dzīvi pavadīsit nepiepildīts vai nomākts. Un reiz var pienākt brīdis, ka nožēlosiet, ka neatsaucāties savas dvēseles aicinājumam.

Lielākā gudrība ir saprast to, ka visai pieredzei bija jēga. Jo šī jēga vedināja cilvēku pretī atbildei uz jautājumu "Kāpēc es esmu šeit?" un "Kāda manai dzīvei ir jēga?". Kad mēs esam izauguši līdz šādam apziņas stāvoklim, mēs jūtamies savā dzīvē savā vietā.

Šis laiks atbilst cilvēka attīstības 40-49.gadiem.

6.apziņas attīstības līmenis. Integrācija.

Tad, kad mēs esam apzinājušies, kas mēs esam. Kad esam uzdevuši sev grūtus un sarežģītus jautājumus un esam saņēmuši atbildes uz tiem. Kad esam piepildījuši sevi no iekšpuses, iemācījušies apmierināt savas vajadzības. Kad esam veiksmīgi izgājuši individuācijas un pašaktualizācijas posmus, mēs esam gatavi pieņemt savas dvēseles uzdevumu, lai ienestu labumu kolektīvajā. Kad personīgais Es ir kļuvis mazāk svarīgs par savas dvēseles uzdevuma realizāciju.

Šajā posmā cilvēks ienes pārmaiņas tajā vidē, kurā viņš atrodas. Viņš veido jau cita veida attiecības jebkur, kur viņš ieiet. Tie ir līderi, kuri rada pārmaiņas pasaulē, jo viņi pārvarējuši savas ego vēlmes un spēj domāt par kopējo labumu. Kuri spēj iedvesmot un atbalstīt citus. Tie ir cilvēki, kuri veido apzinātas attiecības ar citiem cilvēkiem- gan ģimenē, gan darba kolektīvā, gan jebkur citur, kur viņi ieiet.

Lai mēs spētu to izdarīt, mums būs jāveido attiecības ar citiem cilvēkiem, kuri arī vēlas ienest pārmaiņas pasaulē. Reizēm šajā posmā cilvēki iestrēgt, lai darītu tikai to, kas tuvs viņiem, bet aizmirst, ka katra cilvēka uzdevums dzīves otrajā pusē ir kļūt par gaismas bāku citiem. Šajā posmā cilvēkam jāmācās sadarboties ar citiem, lai varētu veikt lielākas pārmaiņas pasaulē, ko vienam ir grūti izdarīt. Jo tikai apvienojoties, mums ir spēks, kuram ir lielāka ietekme uz procesiem kopienā un pasaulē. 

Šis laiks atbilst cilvēka attīstības 50-59.gadiem.

7. apziņas attīstības līmenis. Kalpošana.

Septītais cilvēka apziņas līmenis ir par nesavtīgu kalpošanu kādam mērķim vai darbam, kas ļauj izmantot savas dāvanas un talantus, lai darītu to, ko mūsu dvēsele izvēlējusies darīt šajā dzīvē. Cilvēks ir sasniedzis apziņas līmeni, kad pārmaiņas kļūst par dzīvesveidu — kad cilvēks nododas savai dvēselei un tās uzdevuma realizācijai. Cilvēks šajā attīstības līmenī ir pilnībā piesātināts ar savas dvēseles mērķi un dzīvo pilnīgas personības dzīvi. Cilvēks spēj izturēt nenoteiktību un pieņem dzīves pārmaiņas, kā dabisku procesu un ir mierā ar to. Cilvēks jūtas tā, it kā viņu vadītu viņa dvēsele.

Šajā attīstības posmā cilvēkam var būt nepieciešams laiks klusumam un pārdomām. Un viņš  meklēs vajadzīgo iedvesmu no savas dvēseles, lai dzīvotu un piepildītu katru savas dzīves mirkli. Kad cilvēks dzīvo no šī apziņas līmeņa nebūs nekā cita, ko darīt. Cilvēki, kuri sasnieguši šo apziņas attīstības līmeni nedomā par to, ka vajadzētu iet pensijā un atpūsties. Jo šāda sevis pieredzēšana ir kļuvusi par pašu dzīvi, kura nes piepildījumu gandarījumu. Šāds cilvēks ir atbalsts un iedvesma citiem. Tas, ko kādreiz viņš uzskatījāt par darbu, tagad kļūst par spēli. Šajā apziņas līmenī tas, ko cilvēks dara plūst caur viņa būtību, tas nav kaut kas ko viņš dara ar prātu. Visa viņa pieredze ir integrēta viņā. Viņš ir gaismas bāka.

Ja cilvēks nav veiksmīgi izgājis iepriekšējās attīstības stadijas, viņš jūtas noguris no dzīves, jo nav atradis dzīvei jēgu. Viņš dodas pensijā un jūtas vientuļš. Viņam grūti būt vienam un viņš nav pieņēmis savas dvēseles uzdevumu un nav ar to savienojies.

Šis laiks atbilst cilvēka attīstības vecumam 60+.

Kristīne Devi

Transpersonālās psihoterapijas praktiķe