Nomirt, lai augšāmceltos.

Nomirt, lai augšāmceltos. Šīs nedēļas bloga ieraksts būs manas pārdomas par dzīvi, nāvi un pārdzimšanu. Vakar, kādā jaukā sarunā, mans sarunu partneris teica: "Kāpēc cilvēki svin Lieldienas? Kāpēc viņi liek tik lielu uzsvaru uz šo dienu, ja mēs ik mirkli varam apstāties un sajust sirdī Dievu vai Jēzu, kurš kuram tic?" Un tad es atcerējos vienas Lieldienas savā dzīvē vairākus gadus atpakaļ, kad es dziļi sajutu šo Lieldienu vēsti savā sirdī. Kad es sajutu ar sirdi, ko patiesībā nozīmē šī nomiršana un augšāmcelšanās. Kad es pieredzēju šo dziļāko punktu savā dzīvē, kad vecais, *mākslīgais Es "nomirst" un sākas patiesā, *autentiskā esība. Tas bija sāpīgs mirklis, ļoti tumšs un dziļš. Un es sajutu šo Jēzus pieredzi. Kad prātam šķiet neaptverams fakts, kā var notikt augšāmcelšanās. Jo, tas notiek iekšēji. Caur lielām sāpēm un ciešanām, kad cilvēkā atveras kāda dziļāka dimensija. Lai pēc šīs pieredzes viņš atkal celtos un dzīvotu savādāk, autentiskāk. Cilvēkam ir bail no ...