Kristīne Devi. Transpersonālās psiholoģijas speciāliste. Holistiskas pieejas praktizētāja.

  Varoņa ceļojums. Pārdomājot varoņa ceļojumu un tā attiecības ar dzīvi, Dž.Kempbels raksta: "Es domāju, ka laba dzīve ir viens varoņa ceļojums pēc otra. Atkal un atkal jūs tiekat aicināti piedzīvojumu valstībā, jūs tiekat aicināti uz jauniem apvāršņiem. Katru reizi ir viena un tā pati problēma: vai es uzdrošinos? Un tad, ja jūs uzdrošināsities, pastāv briesmas un arī palīdzība, un piepildījums vai fiasko. Vienmēr pastāv fiasko iespēja. Bet pastāv arī svētlaimes iespēja." Es ticu, ka katra cilvēka uzdevums šeit, uz zemes, ir pieredzēt savu Varoņa ceļojumu. Tas nozīmē neapstāties savā attīstībā. Izaugt un pāraugt sevi vakardienā.  Tas nozīmē, saklausīt savu sirds balsi, kad tā aicina doties ceļā. Patiesībā, katru cilvēku dzīve aicina doties šajā ceļ ojumā, bet ne visi sadzird šo aicinājumu un ne visi gatavi tajā doties. Vieglāk un drošāk ir palikt ierastajā- savās ierastajās ciešanās un komforta zonā, kur cilvēks jau iemācījies IZ-dzīvot. Jā, izdzīvot. Jo dzīvot mēs sākam pēc ...

  Separācija. Atdalīšanās no vecākiem. Šoreiz vēlos parunāt par separāciju vai atdalīšanos no vecākiem, no psiholoģiskā un garīgā aspekta. Separācija no latīņu valodas "separatio" nozīmē atdalīšanās. Tieši  atdalīšanās procesa laikā, cilvēkā sāk veidoties individualitāte "Es esmu atsevišķs, pats par sevi". Šī atdalīšanās nozīmē arī psiholoģisku pieaugšanu, kad cilvēks apzinās sevi, savas spējas un savus ierobežojumus. Kurš zina ko vēlas un prot par sevi parūpēties fiziski un emocionāli. Pieaudzis un nobriedis cilvēks nebaidās no vienatnes, šāds cilvēks zina savu vērtību un prot realizēt savu potenciālu. Kas liecina par to, ka cilvēks nav atdalījies no vecākiem? zema pašapziņa atkarība no vecākiem vai citiem cilvēkiem. Emocionāla, fiziska vai materiāla aizvainojums, dusmas un bezspēcība, kā arī nespēja paust savas jūtas un emocijas atbildības neuzņemšanās un citu vainošana cilvēks nezina ko grib un "peld" pa dzīvi nespēja būt vienatnē, bailes palikt vienam ...

Ilgstošs stress un tā ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti. Stress ir daļa no cilvēka dzīves pieredzes. Īslaicīgs stress mums palīdzēt pabeigt kādu iesāktu darbu, palīdz mobilizēties kaut kam, kas jāizdara. Stresu izraisa arī pozitīvi dzīves notikumi. Tādi, kā iemīlēšanās, bērniņa ienākšana ģimenē, jauna darba uzsākšana u.c. Taču, ilgstoši atrodoties stresa situācijās, cieš cilvēka emocionālā, garīgā un arī fiziskā veselība. Jo stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kuru piedzīvo cilvēks, ja apstākļi ir spēcīgāki par viņa spēju tikt ar to galā. Pirmo reizi cilvēks ar stresu saskarās jau agrīnā bērnībā, kad viņš bija atkarīgs no ārējās pasaules. No tā, vai viņš ir pieņemts, vai viņu mīl, vai viņu pabaros, vai nomainīs autiņus, vai samīļos vai būs klāt un nomierinās un tml. Šī bāzes drošība un uzticēšanās veidojās kontaktā ar māti. Ja cilvēks nav saņēmis bāzes drošību un viņa pamata vajadzības netika apmierinātas tā, kā viņām to vajadzēja, viņš juta stresu. Šādi cilvēki arī pieauguši būd...